Interesanti

Aburds vai fakts? Māte stāsta, kā bērns patiesībā APRIJ vecāku dzīvi!

Pulkstenis uz nakts skapīša rāda 4:00, kad mana 11 gadus vecā meita ieskrien mūsu guļamistabā, izraujot mani no dziļa miega.

Viņa nekad nepieklauvē – tas viņai nešķiet nepieciešams – un viņa pat nesatraucas, ka viņa varētu būt iztraucējusi mani un manu vīru.

“Es redzēju sliktu sapni,” viņa paziņo. “Un mans deguns ir aizlikts.”


Esmu tik nogurusi, ka es spēju tikai nopūsties, kad Belle kāpj man pāri, ierausdamās mūsu gultā. Lūks, mans vīrs, krāc, nemaz nemanot traucēkli. Naktis mums bieži ir šādas – nebūt ne romantiskas.

Pirms mēs devāmies gulēt, mans 14 gadus vecais dēls, Džūda, gulēja starp mums uz dīvāna, kamēr skatījāmies televizoru. Es nespēju atminēties pēdējo reizi, kad es pieglaudos vīram un varēju viņa krūtīs paslēpt seju, skatoties šausmu filmu, vai turēju viņa roku. Problēma ir tāda, ka mūsu bērni ir konstanti kompanjoni.

Protams, kaut kādā ziņā, tas ir brīnišķīgi, un tas ir milzīgs kompliments, ka mūsu bērni vēlas laiku pavadīt kopā ar mums, bet, tas nozīmē, ka mēs ļoti reti veltam laiku sev.

Ej uz nākamo lapu un lasi turpinājumu!



Lapas: 1 2

Komentāri

Atstāt komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Populārākie

To Top
Ziņojums!

Lai sekotu līdz jaunākajiem notikumiem uzspied "Like"